Šodien pastāstīsim jums par kafijas izcelsmi un tās rašanās vēsturi. Var apgalvot, ka šis dzēriens radies jau 9. gadsimtā. Viens no senākajiem un populārākajiem stāstiem par kafijas rašanos vēsta par jaunu kazu ganu no Etiopijas. Viņš pamanīja, ka viņa kazas, ēdot sarkanās ogas no tuvumā augošiem, nepazīstamiem krūmiem, kļūst ārkārtīgi aktīvas, tāpēc arī pats pamēģināja košļāt pupiņas un bija pārsteigts par to stimulējošo iedarbību. Tad viņš saprata, ka šo krūmu ogas ir iemesls viņa ganīto kazu neparastajai uzvedībai, tāpēc viņš noslēpumainās ogas aiznesa uz vietējo klosteri. Mūki pagaršoja kazu gana atnestās ogas, taču nolēma, ka tās ir rūgtas un negaršīgas, tāpēc tūlīt pat iemeta tās ugunskurā. Pēc brīža mūki sajuta brīnišķīgu aromātu, kas plūda no ugunskurā grauzdētajām ogām, tāpēc vēlāk izņēma kafijas pupiņas no uguns un aplēja tās ar verdošu ūdeni. Iegūto dzērienu viņi pasludināja par Dieva dāvanu, jo kafijas īpašības neļāva viņiem aizmigt visu nakti.
Lai gan pastāv daudz dažādu stāstu par kafijas izcelsmi, tās dzimtene pasaulē ir Etiopija. Tiek uzskatīts, ka kafijas dzeršanas tradīcija radusies XI gadsimtā, jo tieši tolaik kafija pirmo reizi tika atvesta no Etiopijas uz Arābiju. Tiek uzskatīts, ka kafiju nosauca arābi, jo viņus ļoti iespaidoja jaunā “musulmaņu vīna” uzmundrinošā iedarbība, jo īsts vīns islāma ticīgajiem bija stingri aizliegts. Persieši kafiju nosauca ar arābu vārdu “qahwah”. XV gadsimta otrajā pusē svētceļnieki, kas ceļoja caur Meku un Medīnu, izplatīja šo dzērienu visā Arābijas valstībā, un nedaudz vēlāk kafija sasniedza arī Ēģipti. Tā pamazām šis dzēriens izplatījās visā “islāma pasaulē”. Tieši Turcijā kafiju sāka grauzdēt un mainīt tās garšu, izmantojot dažādas garšvielas. Tur radītā un pilnveidotā kafija bija pirmā, ko var salīdzināt ar mūsdienās iecienīto un ļoti mīlēto dzērienu. Lai gan šīs valstis rūpīgi sargāja kafiju no visiem ieceļotājiem, par tās nogādāšanu Eiropā varam pateikties Venēcijas tirgotājiem, kuri 1615. gadā atveda pirmos kafijas pupiņu maisus uz Rietumeiropu. Kafija šeit ātri izplatījās, un dažādās Eiropas valstīs sāka veidoties kafejnīcas. Visi bija ļoti apmierināti un pārsteigti par kafijas stimulējošo iedarbību.
XX gadsimtā Brazīlija tika oficiāli atzīta par pasaulē lielāko kafijas audzētāju. Mūsdienās gandrīz visas pasaules kafijas pupiņas tiek audzētas Centrālamerikā, Brazīlijā un Dienvidamerikas tropiskajos platuma grādos. Kafijas tirdzniecība ļoti ātri kļuva par otro lielāko pasaules tirgū pēc naftas tirdzniecības, un Vācijā pēc Otrā pasaules kara šis dzēriens simbolizēja trūkuma un grūto pēckara laiku beigas.
Priecājamies, ka varam jums piedāvāt tik daudzveidīgu kafijas kolekciju no dažādiem pasaules reģioniem, ceram, ka izmantosiet šo iespēju un novērtēsiet mūsu produkciju kā tādu pašu brīnumu, kā to darīja mūki, kuri IX gadsimtā pirmo reizi nogaršoja kafiju.
